Neatkarīgais eksperts pret apdrošinātāja regulētāju
Pēc pieteikuma apdrošinātājs parasti nosūta zaudējumu regulētāju vai pieaicina sadarbības partneri, kas novērtē bojājumus apdrošināšanas sabiedrības uzdevumā. Neatkarīgo ekspertu pieaicina un apmaksā pats apdrošinātais, un viņa mērķis ir panākt, lai tiktu novērtēti visi bojājumi, arī tie, kas nav redzami ar neapbruņotu aci.
Ūdens lietās tas ir īpaši svarīgi, jo pirmajā apskatē bieži redzama tikai mitra griesta vai sienas daļa, bet mitrums var būt iesūcies grīdas pamatnē, skaņas izolācijā vai blakus telpās.
Kādi ūdens gadījumi ir apdrošināti
Latvijas mājokļa polisēs parasti tiek nošķirti vairāki ūdens riski, un katram var būt savi nosacījumi. Tāpēc pirmais solis vienmēr ir noskaidrot, kurš no tiem attiecas uz jūsu gadījumu.
- pēkšņa noplūde no ūdensapgādes, kanalizācijas vai apkures sistēmas;
- applūdināšana no kaimiņa dzīvokļa;
- sadzīves tehnikas – veļas vai trauku mazgājamās mašīnas – noplūde;
- plūdi un pali, ko daļa polišu sedz tikai kā papildu risku;
- nokrišņu ūdens iekļūšana caur bojātu jumtu;
- gruntsūdeņu pacelšanās, kas bieži ir izņēmums.
Pakāpeniska noplūde – biežākais atteikuma iemesls
Polises parasti sedz pēkšņus notikumus, bet ne ilgstošu, pakāpenisku sūci, piemēram, no nehermētiskas dušas vai lēnām pilošas caurules savienojuma. Apdrošinātājs var apgalvot, ka bojājums radies ilgākā laikā. Neatkarīgais eksperts var pārbaudīt, vai šis secinājums ir pamatots, analizējot bojājuma raksturu, materiālu stāvokli un notikuma hronoloģiju.
Praksē palīdz pierādījumi, kas norāda uz pēkšņumu: avārijas dienesta izsaukuma laiks, kaimiņa paziņojums par konkrētu brīdi, kad ūdens sāka tecēt, vai pēkšņs ūdens skaitītāja rādījumu lēciens. Arī bojātās detaļas, piemēram, pārplīsusi šļūtene vai ieplaisājis savienojums, ir vērtīgs pierādījums, tāpēc tās nedrīkst izmest.
Pirmās stundas un dienas
Vispirms apturiet ūdens padevi un, ja ūdens ir saskāries ar elektroinstalāciju, atslēdziet strāvu. Paziņojiet mājas apsaimniekotājam un, ja ūdens nāk no augšas, kaimiņam. Tad paziņojiet apdrošinātājam polisē noteiktajā termiņā. Apsaimniekotāja vai avārijas dienesta sastādīts akts par noplūdes vietu un cēloni ir viens no svarīgākajiem pierādījumiem.
- nofotografējiet un nofilmējiet visas skartās telpas pirms tīrīšanas;
- saglabājiet bojāto caurules daļu vai ierīci;
- sāciet žāvēšanu, lai nepieļautu pelējumu, un saglabājiet žāvētāju nomas čekus;
- sastādiet bojāto mantu sarakstu ar aptuveno vērtību.
Ekspertīzes gaita
Neatkarīgais eksperts apseko telpas un ar mitruma mērītāju nosaka bojājuma robežas – bieži tās ir plašākas par redzamajiem traipiem. Ja vajag, viņš izmanto termokameru, lai atrastu slēptus mitruma laukumus. Pēc tam viņš sagatavo atjaunošanas plānu un tāmi: demontāžu, žāvēšanu, pelējuma apstrādi, grīdu un sienu atjaunošanu, kā arī elektroinstalācijas pārbaudi.
Bieži ekspertīze notiek divos posmos: pirmā apskate tūlīt pēc notikuma un otrā pēc žāvēšanas, kad kļūst skaidrs, vai grīdas segums un apdare ir atjaunojami vai jānomaina. Tieši otrajā posmā rodas lielākās atšķirības ar apdrošinātāja sākotnējo novērtējumu.
Daudzdzīvokļu mājās ūdens bieži skar arī kāpņu telpu vai pagrabu, kas ir kopīpašums. Šos bojājumus parasti piesaka apsaimniekotājs no mājas polises, tāpēc jāskatās, lai jūsu dzīvokļa un kopīpašuma zaudējumi netiktu sajaukti vai uzskaitīti divreiz.
Mantas, apdare un tehnika: ko neaizmirst
Ūdens lietās zaudējumi parasti sadalās trīs grupās: ēkas vai dzīvokļa apdare, kustamā manta un inženiersistēmas. Apdrošinātāja novērtējumā bieži tiek uzsvērta tikai pirmā grupa, bet mēbeles ar uzbriedušām plātnēm, paklāji, grāmatas, apģērbs un sadzīves tehnika tiek novērtētas virspusēji vai aizmirstas.
Neatkarīgais eksperts palīdz sastādīt detalizētu mantu sarakstu ar iegādes gadu un vērtību, pārbauda, vai polise mantām paredz jaunvērtību vai vērtību ar nolietojumu, un nošķir, kas ir remontējams un kas jāaizstāj. Ja dzīvoklis ir izīrēts, atsevišķi jāizvērtē īrnieka mantas, jo tās parasti sedz īrnieka, nevis īpašnieka polise.
Ja ūdens skāris elektroinstalāciju, vajadzīgs elektriķa atzinums par drošību. Šīs pārbaudes izmaksas un, ja nepieciešams, instalācijas atjaunošana parasti ir daļa no apdrošināmā zaudējuma, taču tās jāpieprasa un jāpamato.
Kad ūdens nāk no kaimiņa
Ja jūsu dzīvokli applūdinājis kaimiņš, jums ir divi ceļi: pieteikt zaudējumus savam apdrošinātājam, kas pēc tam var vērsties pret kaimiņu, vai prasīt atlīdzību tieši no kaimiņa civiltiesiskās atbildības apdrošinātāja. Ja kaimiņam polises nav, prasījums vēršams pret viņu personīgi. Apsaimniekotāja akts par noplūdes cēloni šeit ir izšķirošs, jo tas palīdz noteikt atbildīgo pusi – kaimiņu vai mājas kopīpašuma inženiertīklus.
Lēmuma apstrīdēšana un termiņi
Paziņošanas un lēmuma termiņus nosaka normatīvie akti un polise; pārbaudiet savus noteikumus. Ja nepiekrītat lēmumam, iesniedziet rakstisku pretenziju ar eksperta atzinumu, mitruma mērījumu protokolu un tāmi. Ja apdrošinātāja atbilde joprojām neapmierina, patērētāji var vērsties pie Latvijas Apdrošinātāju asociācijas ombuda. Apdrošinātāju darbību uzrauga Latvijas Banka, bet strīdu galīgi var izšķirt tiesa.
Ko darīt, lai neapdraudētu atlīdzību
Neizmetiet bojātās mantas un materiālus, pirms tos redzējis apdrošinātājs vai jūsu eksperts. Neveiciet pilnu remontu pirms novērtējuma pabeigšanas, taču nekavējieties ar žāvēšanu – pelējums, kas izveidojies bezdarbības dēļ, var tikt uzskatīts par jūsu atbildību. Visu saziņu veiciet rakstiski un saglabājiet kopijas.
Organizācijas, kas piedāvā šo pakalpojumu
- Crawford & Company (Europe & Middle East): Globāla zaudējumu novērtēšanas grupa, kuras Eiropas un Tuvo Austrumu nodaļa koordinē zaudējumu novērtētājus apdrošināto zaudējumu prasību novērtēšanai un noregulēšanai.
- McLarens (Europe): Starptautisks zaudējumu novērtētāju un atlīdzību speciālistu tīkls, kas organizēts pa reģioniem un īpaši aptver Eiropas tirgus.
- Finanšu nozares asociācijas ombuds: Finanšu nozares asociācijas ombuds, kas ārpustiesas kārtībā risina strīdus starp klientiem un asociācijas biedriem – apdrošinātājiem vai bankām.
- Latvijas Apdrošinātāju asociācijas ombuds: Latvijas Apdrošinātāju asociācijas ombuds, ko Eiropas Savienība norādījusi kā ārpustiesas iestādi atlīdzību strīdu risināšanai, īpaši par transportlīdzekļu KASKO.
Ārējās saites sniegtas tikai informācijai; nosacījumus pārbaudiet tieši katrā organizācijā.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai pelējums pēc applūšanas ir apdrošināts?
Ja tas ir tiešas sekas apdrošinātam ūdens gadījumam, bieži jā. Ja tas radies ilgstošas sūces vai nepietiekamas žāvēšanas dēļ, apdrošinātājs var atteikt.
Vai pali un plūdi ir iekļauti standarta polisē?
Ne vienmēr. Daudzās polisēs plūdi ir atsevišķs vai papildu risks. Pārbaudiet noteikumus, īpaši, ja īpašums atrodas upes tuvumā.
Cik ilgi jāgaida otrā apskate pēc žāvēšanas?
Tas atkarīgs no materiāliem un bojājuma apmēra; žāvēšana var ilgt no dažām dienām līdz vairākām nedēļām. Eksperts ar mērījumiem nosaka, kad konstrukcijas ir pietiekami sausas.
Vai apdrošinātājs sedz žāvēšanas iekārtu nomu?
Bieži jā, jo žāvēšana novērš lielākus zaudējumus. Saglabājiet nomas līgumu un čekus un pajautājiet apdrošinātājam, vai nepieciešama iepriekšēja saskaņošana.
Ūdens bojājumu lietā laiks un dokumentācija ir galvenais, un neatkarīgs eksperts palīdz nodrošināt, ka netiek aizmirsti slēptie bojājumi. Vairāk noderīgas informācijas atradīsiet expertdassure.com.